SANATORIJA RĪGAS IELĀ 14

VESELĪBA

Šajās nedēļās vērojam, kā valstis pasaulē risina Covid-19 krīzi. Arī agrāk pastāvējušas slimības, kas skārušas teju visu pasauli. Viena no šādām slimībām ir bijusi tuberkuloze, kuras izplatību saasināja pastiprināta cilvēku plūsma uz pilsētām, fabrikām, pēckara migrācijas procesi, kā arī novājināta imunitāte. Slimības ierobežošanai bija nepieciešama mērķtiecīga un organizēta rīcība. 1923. gadā, sekojot citu Rietumeiropas valstu paraugam, arī Latvijā tika nodibināta Tuberkulozes apkarošanas biedrība. Tās mērķis bija veicināt iedzīvotāju veselību. Biedrība vāca ziedojumus, un kādreiz pastāvējusi arī īpaša diena maija pirmajā svētdienā, kurā uzsvēra tuberkulozes problēmu. To sauca par Baltās puķes dienu, kad labvēļi par ziedojumiem saņēma baltu papīra puķi.

Tuberkulozes ārstēšanas iespējas līdz 20. gs. 50. gadiem bija ierobežotas, tāpēc atveseļošanos veicināja ar uzturēšanos svaigā gaisā, atpūtu, pilnvērtīgu uzturu un fiziskiem vingrinājumiem. Sanatorijas šādu pakalpojumu varēja nodrošināt. To funkcija bija stiprināt pacientu aizsargspējas, un sanatorijas arī nedaudz ierobežoja slimības izplatību, uz laiku nošķirot sirdzējus vai riska grupas no citiem cilvēkiem. Par sanatorijām raksturīgo pieeju veselības veicināšanā liecināja to arhitektūrā iestrādātie elementi, piemēram, verandas, balkoni, paviljoni aeroterapijām (dziedniecībai svaigā gaisā) un sauļotavas. Valstiski raugoties, sanatoriju veidošana bija iespēja apliecināt sekošanu līdzi laikmeta idejām par ģimeņu atbalstīšanu krīzes situācijās. Interesanti arī, ka sanatoriju plānojumā iestrādāja arvien modernākas idejas par higiēnas principiem.

Aicinām iepazīties ar sanarorijas Rīgas ielā 14 vēsturiskajiem attēliem un īsu dosjē.

Informējam, ka muzejā tiek fotografēts un iegūtie materiāli tiek izmantoti izstāžu, pasākumu un iestādes publicitātes nolūkos.

 .