Pasākumi

Muzejā bezmaksas ekskursija par senajiem motocikliem

2020. gada 1. oktobrī plkst. 18.00


Ogres Vēstures un mākslas muzejs aicina uz ekskursiju 1. oktobrī (ceturtdiena) plkst. 18:00 izstādē “Aizmirstie senie motocikli” Jura Rambas vadībā.

Juris Ramba ir ogrēnietis ar 50 gadu pieredzi restaurācijā, seno spēkratu entuziasts, kolekcionārs un moto vēstures mantojuma glabātājs, un šis mantojums šobrīd aplūkojams Ogres Vēstures un mākslas muzeja ekspozīcijā. J. Rambam ir plaša pieredze kā restauratoram un kolekcionāram, kā arī viņš piedalījies starptautiskos semināros un ir organizējis starptautiska līmeņa pasākumus, nesdams Latvijas vārdu pasaulē. Ekskursijā kolekcionārs stāstīs par savu pieredzi, veiksmēm un izaicinājumiem, restaurējot pirmskara motociklus, kā arī dalīsies ar citiem aizraujošiem stāstiem. Interesenti laipni aicināti!

Ekskursija ir bez maksas.

Muzejs aicina pastaigā iepazīt Ogres bijušās sanatorijas

Ogres Vēstures un mākslas muzeja pastāvīgā ekspozīcija “Pietura Ogre” iepazīstina ar Ogres sanatoriju vēsturi, taču, kamēr muzejs apmeklētājiem nav pieejams, iedzīvotāji var iepazīt un aplūkot vēsturiskās sanatorijas pilsētvidē.

Ogrē ir trīs ēkas, kas kādreiz bijušas sanatorijas. Tās atrodamas Ogres centrālajā daļā, Jaunogrē un Pārogrē. Starp tām ir aptuveni pusstundas gājiens vai 10–15 minūšu lēns brauciens ar velosipēdu. Katra no sanatorijām ir unikāla un interesanta, taču ko tās vēsta par pagātni kopumā? Kāpēc sanatorijas vispār bija vajadzīgas? Un kāpēc starpkaru periodā, kad Ogrē dzīvoja vien  ap 1,5 tūkstoši iedzīvotāju, bija veselas trīs sanatorijas?

Muzeja mājaslapas 3 atsevišķās galerijās vēsturiskās fotogrāfijās un informatīvos aprakstos iespējams iepazīt tuvāk sanatoriju Jaunogrē, sanatoriju "Saulstari" Pārogrē un sanatoriju Rīgas ielā 14 

          GALERIJAS LŪKO ŠEIT!         

Muzeja aicinājums pārgājienā izzināt Ogres bānīša senos ceļus

Laikā, kad iedzīvotājiem jāievēro sociālā distancēšanās, bet pavasaris tuvojas savam plaukumam, Ogres Vēstures un mākslas muzejs iepazīstina ar Ogres šaursliežu dzelzceļa vēsturi un aicina doties dabā izzināt bānīša ceļus.

(Meža dzelzceļa strādnieki pie lokomotīves. 1930.gadi.)

No Ogres dzelzceļa stacijas cauri mežiem kādreiz stiepās šaursliežu dzelzceļa līnija līdz Lauberei. Patlaban liecības vidē par to vairs tikpat kā nav atrodamas, taču stāsts par šo meža dzelzceļu varbūt mudinās ogrēniešus un Ogres viesus izstaigāt vai ar velosipēdu izbraukāt Ogrei tuvās stigas, kurām cauri kādreiz vijies sliežu ceļš.

OGRES BĀNĪŠA KARTE

Vēsturiskais šaursliežu dzelzceļa posms Ogres tuvumā apskatāms, sākot ceļu pie tagadējās Ogres ledus halles un dodoties Tīnūžu virzienā, paejot garām pagriezienam uz Ogres tehnikumu un pagriežoties pa labi pirmajā meža stigā. Aptuveni pusstundas gājienā (2,3 km) dodoties uz priekšu pa taisnu stigu, nonāksiet līdz lēzenam pagriezienam Turkalnes ceļa virzienā. No šī pagrieziena līdz Turkalnes ceļam arī ir apmēram pusstundu garš gājiens (2,1 km). Kādreizējais Ogrei tuvākais šaursliežu dzelzceļa posms noslēdzas pie kokzāģētavas “Norupe” (pievienotajā kartē maršruta ceļš atzīmēts melnā krāsā). Tālāk bānītis pagriezās uz Turkalnes pusi. Staigātāji šajā punktā atpakaļ Ogres centrā var atgriezties vai nu gar briežu dārzu (kartē atzīmēts sarkanā krāsā) vēl pirms šosejas sasniegšanas, vai arī pāriet asfaltētajam ceļam, lai cauri Lībieškalnam nonāktu Kartonfabrikas dzīvojamajā rajonā (kartē atzīmēts zilā krāsā). No šejienes ceļu Ogres centra virzienā var turpināt gar Ogres upi.

Kurā laikā pastāvēja Ogres–Lauberes dzelzceļš?

Kustība uz Ogres–Lauberes dzelzceļa sākta 1933. gada sākumā. Otrā Pasaules kara laikā tas ticis izmantots karavīru pārvadāšanai, taču kara laikā tika nopostīts, un pēc tam tas vairs nav atjaunots.

Kāpēc mežā bija vajadzīgs šaursliežu dzelzceļš?

Ogres–Lauberes šaursliežu dzelzceļš tika būvēts mežsaimniecības nolūkiem. Koksnes transportēšana no apkārtnes novadiem notika galvenokārt pa ūdensceļiem – pa Ogres upi un Lielo Juglu baļķus pludinot, taču koksne no mežu masīviem, kas atradās tālāk no upēm, tika izvesta ar šaursliežu dzelzceļa palīdzību. Ogres–Lauberes līnijas izbūvi veica Latvijas valdība, lai pēc iespējas efektīvi izmantotu koksnes resursus, neatstājot kokus pāraugšanai.

(Kokmateriālu kraušana Ogres stacijā. 1930. gadi.)

Kas izmantoja šaursliežu dzelzceļu?

Šaursliežu dzelzceļa galvenais mērķis bija rūpniecisks, un galvenie tā lietotāji bija mežstrādnieki, taču šo līniju pamanījās izmantot arī cilvēki, kas nebija saistīti ar koksnes transportēšanu. Piemēram, Lauberes lauksaimnieki bānīti izmantoja piena, sviesta un dārzeņu nogādāšanai Ogrē. Savukārt Ogres iedzīvotāji un vasarnieki ar bānīti devās mežā pēc meža veltēm. Īpašos gadījumos bānīti izmantoja arī svētku organizēšanai jeb izpriecu braucieniem. Šādās reizēs vagonus izrotāja ar meijām, un muzikantu pavadījumā ļaudis aizbrauca līdz līnijas galapunktam, kurā notika zaļumballe.

(Izpriecu brauciena dalībnieki pie rotātiem vagoniem. 1934. gads.)

Kāds bija Ogres–Lauberes šaursliežu dzelzceļš?

Ogres–Lauberes dzelzceļa sliežu platums bija 600 mm. Līdzīgus dzelzceļus izmantoja jau pirms Pirmā pasaules kara un frontes vajadzībām kara laikā. Tie bija lētāk un ātrāk uzbūvējami par plato sliežu ceļiem, un arī to ritošais sastāvs bija salīdzinoši vieglāk uzturams, jo vagonu konstrukcijas bija vienkāršākas.

Ogres pilsētā līnija gāja cauri Jaunogrei, paralēli tagadējam Mālkalnes prospektam, kur atradās depo. Tur strādāja darbinieki, kas apkopa vagonus un lokomotīves. Jaunogres iedzīvotājiem lokomotīvju svilpe šajos gados bijusi ikdienišķa skaņa. Sliedes tālāk gāja līdz Ogres stacijai, kur kokmateriālus pārkrāva platsliežu vagonos vešanai uz Rīgu.

Šaursliežu dzelzceļam bija divi atzari, kuri sniedzās līdz Juglai un Lauberei. Līnijas kopējais garums bija 37,2 km. Vietās, kur notika koku izciršana, līniju varēja pagarināt. Pagarinājumus pēc tam nojauca un būvēja tur, kur nepieciešams. Lai mežstrādnieki labāk orientētos, dažādiem posmiem un pagriezieniem mežu masīvos bija doti atjautīgi nosaukumi. Viens no tiem ir joprojām dabā atzīmētais “Berlīnes krustojums”, kas atrodas aiz Turkalnes, no Ogres puses raugoties.

(Krustapriedes krautuve. 1934. gads.)

Kāpēc Ogres–Lauberes dzelzceļa līnija dabā vairs nav redzama?

Kopš bānīša pastāvēšanas pagājuši gandrīz 80 gadi. Sazīmēt dabā tā ceļu nav grūti, tomēr ieraudzīt ko tādu, kas patiešām liecinātu par dzelzceļa līnijas pastāvēšanu, gandrīz nav iespējams. Šaursliežu dzelzceļam veidotie uzbērumi pēc kara tika nolīdzināti, veidojot meža ceļus, pielāgojot tos automašīnām, traktoriem. Mežizstrādes darbi ir turpinājušies, vietām krūmāji aizseguši koksnes iekraušanas vietas. Turklāt šaursliežu dzelzceļa konstrukcija bija salīdzinoši vienkārši uzstādāma un nojaucama, tai nebija nepieciešami dziļi pamati. Taču paliekošas ir cilvēku atmiņas un fotogrāfijas, kuras liecina par kādreizējo Ogres novada dzīvi, kā arī sava laika rūpniecības un tehnoloģiskajiem procesiem.

(Meža dzelzceļa strādnieki, kraujot kokmateriālus uz baļķu truļiem. 1930. gadi.)

Informāciju par Ogres–Lauberes bānīti sagatavoja Māra Neikena, OVMM vēstures speciāliste, pamatojoties uz OVMM vēstures speciālistes Santas Šusteres pētījumu “Šaursliežu dzelzceļš Ogre–Laubere”, kas publicēts grāmatas „Ogres Vēstures un mākslas muzeja raksti” 2. sējumā.






 Aktuālā izstāde

Ievas Jaundālderes (Santagoras) izstāde "Lidojums"

Ogres Vēstures un mākslas muzejā  līdz 11. oktobrim varēs aplūkot jaunās mākslinieces Ievas Jaundālderes  (Santagoras)  izstādi “Lidojums”, kur aplūkojami putnu tematikai veltīti zīmējumi.

Ieva  Jaundāldere dzīvo Lielvārdē, un šī ir viņas trešā personālizstāde. Dabas un putnu tematikas iedvesmas avots ir viņas vecvecvectēvs, kādreizējais Dabas muzeja darbinieks, ornitologs un bērnu pasaku autors Kārlis Grigulis.

Māksliniece 2007. gadā absolvējusi Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolu, iegūstot metāla izstrādājumu dizainera kvalifikāciju. 2014. gadā viņa beigusi Latvijas Mākslas akadēmijas humanitāro zinātņu maģistrantūru un kopš 2018. gada darbojās nevalstiskā organizācijā „Pupukis in Sky”, kuras mērķis ir veicināt radošumu, izglītot jauniešus un citas vecuma grupas. Viņa strādā arī ar keramiku un tekstilu.

Ieva ir ilustrejusi  Teiksmas  Jansones kokles spēles mācību grāmatu bērniem, kā arī Jāņa Lūciņa dzejas grāmatu. Bērnu grāmatu, pasaku, teiku ilustrēšana, komiksu un atklātnīšu zīmēšana viņai ir sevišķi tuva, un nākotnē iecerēts strādāt arī ar mālu un lāzergravēšanu.

Ieva sadzīvo ar augstas pakāpes cukura diabētu un veselības uzturēšana viņai ir ikdienas izaicinājums. Ievu varam atbalstīt, iegādājoties viņas darbus, atbalstot ar ziedojumu  vai aicinot uz sadarbību caur e-pastu info@beopen.lv

Labdarības fonds BeOpen, Reģ. Nr. 50008218201. Konta numurs: LV59CBBR1123215500010. SWIFT kods: CBBRLV22. Ziedojuma mērķis: Atbalsts Ievai Jaundālderei


Jura Rambas izstāde 

"Aizmirstie senie motocikli"

Ogres Vēstures un mākslas muzejā no 15. augusta līdz 18. oktobrim varēs aplūkot izstādi “Aizmirstie senie motocikli”, kur būs skatāma ogrēnieša Jura Rambas restaurētā mototehnika.

Pēc Latvijas Neatkarības zaudēšanas attiecības ar rietumvalstīm strauji pārtrūka, un pirmskara motocikliem vairs nebija pieejamas rezerves detaļas. To motori tika izmantoti saimniecības vajadzībām, bet pārējās detaļas izkausētas, vai pamestas novārtā. Tās, izklīdušas ne tikai pa Latviju, bet arī Eiropu, Japānu un ASV, kopā samontēt bija uzņēmies Juris Ramba, kas, daloties ar savu pieredzi, smejas, ka detaļas ir atrastas visneticamākajās vietās vai iemainītas pat pret suņu būdu.

Ogrēnieša aizrautība slēpjas dziļā patriotismā pret Latvijas tautu, un, kā pats atklāj, kas reizēm citiem ir šķitis bezvērtīgs, viņš pretstatā, ilgu gadu laikā, ir spējis pārvērst par pasaulē atzīstamu un pat unikālu. Latvijas moto vēstures mantojums mūsdienās tiek saglabāts tieši caur kolekcionāra J. Rambas entuziastisko un neatlaidīgo darbu.

 Ar piecdesmit gadu laikā krāto pieredzi restaurācijā seno spēkratu entuziasts nu jau aktīvi dalās arī starptautiskos semināros. Viņa mērķis ir popularizēt Latvijas tēlu, piedaloties un organizējot starptautiska līmeņa pasākumus. Pasaules mēroga rallija iedvesmā tapa arī pirmais seno motociklu salidojums “Kurzemes Riņķis”.

Izstādē J. Ramba stādīs priekšā jau restaurētus motociklus, kas ir daļa no iespaidīgas un teju aizmirstas moto vēstures. Izstādes apmeklētāji pirmo reizi varēs kļūt par lieciniekiem ļoti unikāliem un vērtīgiem eksemplāriem – to skaitā ne tikai kolekcijas vissenākajam motociklam, kas piedalījies ari prestižajā Braitonas rallijā, bet arī citiem reti sastopamiem spēkratiem un to detaļām.

Tiks atklāti dažnedažādi noslēpumi kā, piemēram, ko Brīvības pieminekļa zvaigznes ir darījušas Ogrē 2001. gadā, kā dažādi vēstures notikumi ir ietekmējuši motosporta attīstību Latvijā un kādu iespaidu tas ir atstājis uz iedzīvotājiem. Lai uzzinātu vairāk par J. Rambas izaicinājumiem un veiksmes stāstiem, interesenti ir aicināti Ogres Muzejā.


No bankas līdz muzejam


Nelielā ekspozīcija iepazīstina ar ēkas Brīvības ielā 36 tapšanu un pārtapšanu aptuveni 50 gadu laika periodā. Būvēta kā PSRS Valsts bankas ēka, tā kļuvusi par mājvietu Ogres Vēstures un mākslas muzejam.


Ekspozīcija
"Pietura Ogre"

Pastāvīgā ekspozīcija „Pietura Ogre” piedāvā saistošu un saturiski bagātu vēstījumu par Ogres pilsētas kultūrvēsturisko attīstību.

Tas ir stāsts par Ogres pilsētu un tās iedzīvotājiem daudzu gadsimtu garumā. Par pirmajiem tās iemītniekiem Ķentes pilskalnā, slavenā Ogres gaisa un peldu kūrorta atpūtniekiem, par ievērojamā padomju laiku uzņēmuma – Ogres trikotāžas kombināta veiksmēm un neveiksmēm.

Pietura Ogre - tā ir vieta, kur apstāties un iepazīt Ogres pilsētas bagāto un daudzveidīgo vēsturi. Skatīt vietas, cilvēkus un notikumus, kas veidojuši pilsētu tādu, kādu mēs to redzam šodien.

Ekspozīciju papildina digitālo tehnoloģiju sniegtās iespējas – projekcijas, skaņu dušas, interaktīva karte, video un audio materiāli, ļaujot Ogres vēsturi iepazīt neparastā un aizraujošā veidā.

Māksliniecisko risinājumu veidojis mākslinieks Ģirts Boronovskis.


 

 


Informējam, ka muzejā tiek fotografēts un iegūtie materiāli tiek izmantoti izstāžu, pasākumu un iestādes publicitātes nolūkos.

 .